Ceļotāji no Latvijas uz trešajām valstīm dodas no Lietuvas un Igaunijas lidostām
Tajā pauda, ka šādu ceļotāju atgriešanās notiek pa sauszemes robežu, kur nav pilnīgi visu ieceļojošo kontroles. Tādējādi nav iespējams ne apzināt precīzu šādu iedzīvotāju skaitu, ne izsekot viņu uzvedību pēc atgriešanās Latvijā.
Pēc tūrisma uzņēmumu aplēsēm, katru nedēļu vismaz 500-600 cilvēki izmanto pakalpojumus no kaimiņvalstu lidostām. Pašreiz ir veikti pasūtījumi vēl vismaz 1500 klientiem, un rezervāciju skaits aug. Asociācijā atzīmēja, ka daļa iedzīvotāju pērk ceļojumus tieši ārvalstīs, kamēr tie Latvijā nav pieejami.
Asociācijas ieskatā šo pašu pakalpojumu nodrošināšana caur Rīgas lidostu, kopā ar nozares izstrādātu kontrolētas un organizētas ceļošanas protokolu ļautu samazināt līdz minimumam iespējamo nekontrolētas robežšķērsošanas plūsmu pār sauszemes robežām, nodrošinātu "covidpass.lv" izmantošanu, ļautu sekot pašizolācijas ievērošanai pēc atgriešanās Latvijā.
"Latvijā strādājošiem operatoriem, atsakoties sniegt pakalpojumu - organizētos čarteru ceļojumus uz trešajām valstīm, Latvijas valsts piederīgie tāpat turpinās iegādāties šo pakalpojumu no uzņēmumiem Lietuvā vai Igaunijā, kas nenodrošina ne atgriešanos Latvijā ar negatīvu testu, ne iespēju kontrolēt pašizolācijas ievērošanu, jo ne Lietuvā, ne Igaunijā, atgriežoties no ārzemēm Latvijas valsts piederīgajiem nav obligāta prasība uzrādīt negatīvu Covid-19 testu," sacīja asociācijā.
ALTA uzsvēra, ka jāņem vērā arī ekonomiskais efekts - situācija Rīgas lidostā, kas zaudē savas līdera pozīcijas Baltijā, un Latvijas uzņēmumi, kuri nonāk nevienlīdzīgā konkurencē Baltijas reģionā.
Jau vēstīts, ka valdība ceturtdien vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) vēlējās ceturtdienas valdības sēdes dienaskārtībā iekļaut jautājumu, kas atļautu gan regulārus, gan neregulārus lidojumus uz trešajām valstīm.
Tomēr šī jautājuma izskatīšanai iebilda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kurš aicināja ministrus valdības sēdēs neiekļaut jautājumus, kas neatbilst Operatīvajā vadības grupā lemtajam.
"Valdības sēdēs varam prasīt mainīt vai nemainīt Operatīvās vadības grupas lēmumu, bet tagad ir iesniegts jautājums, kas nav skatīts Operatīvās vadības grupā. Ja prasām šai grupai izstrādāt dokumentus, ko iesniegt izskatīšanai valdībā, tad to arī ievērojam," pauda premjers.
Linkaits gan piebilda, ka Ministru prezidents ir maldināts, jo Satiksmes ministrija (SM) izskatīšanai valdībā iesniegusi Operatīvās vadības grupas lēmumu.
Tomēr Operatīvās vadības grupas vadītājs, valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis paskaidroja, ka Operatīvā vadības grupa atbalstījusi priekšlikumu par regulāru lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm, savukārt izskatīšanai valdībā iesniegts darba grupā neskatīts priekšlikums, kas atļautu arī neregulārus lidojumus uz trešajām valstīm. Citskovskis piebilda, ka šo informāciju apstiprina arī SM atbildīgie ierēdņi.
ALTA ir profesionāla sabiedriska organizācija, kas izveidota 1991.gadā, apvienojoties tūrisma aģentiem un tūroperatoriem, lai kopīgā darbībā uz līdztiesības pamatiem likumu un asociācijas statūtu ietvaros izveidotu kopīgu vadības institūciju, kas koordinētu tūrisma aģentu un tūroperatoru darbību, aizstāvētu to intereses un pārstāvētu Latvijas tūrisma biznesu pasaulē.
