Ceļotājiem pieaug interese par ceļojumiem ārpus Eiropas
Pamatprodukts – saule un jūra
Runājot par tūrismu aizvadītajā gadā, Kavaca atklāja, ka nozarei iepriekšējais gads bijis stabils. Viņa pastāstīja, ka, neskatoties uz to, ka saglabājusies ceļošana uz siltajām zemēm, Latvijā ceļotāji labprāt dodas arī uz ziemeļu valstīm.
“Taču interese par ziemeļu valstīm ir vairāk pašu cilvēku izvēle nekā tūrisma operatoru darbs, jo saule un jūra ir ceļošanas pamatprodukts.
Šeit saules trūkst, līdz ar to atvaļinājumus pavada siltumā, bet ir cilvēki, kas turpina apceļot Skandināviju. Tas vairāk ir interešu, piemēram, makšķerēšanas, slēpošanas, kalnu staigāšanas tūrisms, kuru cilvēki paši plāno,” skaidroja Kavaca.
Galamērķi – trešās valstis
Viņa atzīmēja, ka pieaudzis arī to iedzīvotāju skaits, kas labprāt dodas uz trešajām valstīm, piemēram, ASV. Pēc Kavacas teiktā, Latvijas iedzīvotāji sāk ceļot vairāk ārpus Eiropas. Ceļojumi kļūst tālāki un garāki. Ja agrāk tas bija reti, tad pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāji atrod laiku un naudu tālajiem ceļojumiem.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka pērn tūrisma nozarē viena no aktualitātēm bija tūrisma operatora darbības licences izsniegšana.
Kavaca atklāja, ka pērn 324 tūrisma operatori un aģentūras ir pieprasījušas licences, savukārt licences saņēma – 316 operatori un aģentūras. Tās ir kompānijas, kur legāli nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu.
Tāpat Kavaca atzīmēja – asociācijas statistika liecina, ka pērna gada vasaras sezonā, kas ir no aprīļa līdz oktobra beigām, ar tūrisma operatoru palīdzību ceļojumos devušies 248 747 Latvijas iedzīvotāji.
Joprojām Turcija
Pieprasītākais galamērķis bija Turcija, Antālijas piekraste, kur devušies 118 625 Latvijas ceļotāji, Grieķija, Krēta – 33 605, uz citām Grieķijas salām – 18 585 ceļotāji, Spānija, Tenerife – 11 405 Latvijas ceļotāji.
Viņa atzīmēja, ka gadu iepriekš vislielākais ceļotājs bija no Eiropas, tas 2019.gadā novērots Āzijas ceļotāju skaita pieaugums. Tas liek mainīt pakalpojumu tendences, tai skaitā arī Latvijā.
Eiropas ceļotājam galvenais mērķis pagājušajā gadā bija “ceļojums ar jēgu”. Tātad dodas ceļojumā ne tikai atpūsties, bet arī gūt pievienoto vērtību – izzināt vēsturiskas vietas, kultūru, ēdienu kultūru. “Līdz ar to tas būs tūrisma operatoru izaicinājums nākamajā gadā – iekļaut šāda veida ceļojumus plānošanā,” viņa uzsvēra.
